ķirurģija klīnika

Anestezioloģija,
inhalācijas narkoze

Izšķir ārstniecisko un ķirurģisko NARKOZI. Ārstnieciskās NARKOZES uzdevums ir izslēgt sāpju sajūtu no dzīvnieka apziņas. Ķirurģiskā NARKOZE pasargā operējamo dzīvnieku no sāpju sajūtu uztveršanas un rada nepieciešamos apstākļus operācijai, t.i., panāk, lai dzīvnieks operācijas laikā nekustētos un viņa muskulatūra būtu atslābusi. Lai muskulatūra atslābtu, NARKOZE jābūt dziļai, bet tāda NARKOZE rada intoksikācijas draudus. Tāpēc parasti ķirurģiskās operācijās lieto virspusēju NARKOZI, kas nav kaitīga organismam, bet muskuļu atslābumu panāk ar speciālām farmakoloģiskām vielām, t.s. miorelaksantiem, kas neiedarbojas uz CNS. Atkarībā no NARKOZES līdzekļu ievadīšanas ceļiem izšķir inhalācijas un neinhalācijas NARKOZI. Inhalācijas NARKOZE — dzīvnieks NARKOZES līdzekļus ieelpo kopā ar elpojamām gāzēm (bieži tikai ar skābekli) vai arī tos ievada, izdarot elpināšanu. Šķidro un gāzveida NARKOZES līdzekļu dozēšanai, kā arī ieelpojamā gāzu maisījuma iegūšanai lieto speciālus NARKOZE aparātus, kas vienlaikus dod iespēju izdarīt arī dzīvnieka elpināšanu. Neinhalācijas NARKOZE — narkozes līdzekli ievada vēnā, muskulī. Pēc narkozes lietošanas mēs izmantojam antidotu, kas inaktivē narkozi un dzīvnieks mostas dažu minūšu laikā.